Latviešu
Valoda: Latviešu
Latviešu
Valoda: Latviešu

Mācību grāmatu autori - jubilāri

Datums: 28.08.2019 08:52
19 skatījumi
1.septembris – Zinību diena. Sākas jaunais mācību gads, kad atkal jāliek skolas somā mācību grāmatas. Šogad vairākiem novadniekiem - mācību grāmatu autoriem - ir nozīmīgas jubilejas. Matīsam Āriņam – 155, Viktoram Ramānam – 150, Pēterim Dreimanim – 140, Arnoldam Čubem – 140.
    Skolotāji, mācību grāmatu autori Matīss Āriņš (1864- 1942) un Viktors Ramāns (1869 -  1940) dzimuši Bērzaunē. V.Ramāns ir autors virknei latviešu valodas mācību grāmatu – par gramatiku, pareizrakstību, diktātiem.
    Vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks, daudzu pamatskolas mācību grāmatu autors Pēteris Dreimanis dzimis 1879. gadā Kusas pagasta  Bikās, miris 1971.gadā Kanādā. Latvijas neatkarības laikā viņš bija vēstures metodikas lektors Latvijas Universitātē un skolotājs Rīgas skolotāju institūtā, Valsts tehnikumā un Rīgas pilsētas komercskolā. Viņš ir autors virknei mācību grāmatu par Latvijas un vispārēju vēsturi. P.Dreimaņa “Latvju tautas vēsture” piedzīvoja trīs izdevumus. To izdeva Amerikas latviešu apvienības izglītības birojs (1957, 1958, 1969).
    Skolu darba organizators Arnolds Čuibe dzimis 1879.gadā Ērgļos. Mācījās Rīgas pilsētas reālskolā un pedagogu kursos Cēsīs. Studēja Maskavas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Strādāja par skolotāju Saikavas skolā, bija Valmieras reālskolas direktors un Valsts Rūjienas vidusskolas direktors, vēlāk Jelgavas skolotāju institūta mācībspēks un Izglītības ministrijas ierēdnis. 1937.gadā iznāk A.Čuibes  un M.Celma sarakstītie “Matemātikas sākumi”. A.Čuibe nošauts 1941.gada 27.jūnijā Rīgas Centrālcietumā.
    Arī esperanto kustības aizsācējs Latvijā, Praulienā dzimušais Rūdolfs Libeks (1854 – 1908),  kam šogad 165.jubileja, ir mācību grāmatas autors. 1888.gadā Jelgavā ir izdota R. Libeka sastādītā “Ābece pēc jaunas metodikas”.
    Arī muzeja krājumā glabājam daļu šo 19.gadsimtā dzimušo autoru sarakstītās mācību grāmatas.
Laimdota IVANOVA vēsturniece

Attēls no muzeja krājuma